UNESCO pieņem nozīmīgus norādījumus par izglītības transversālo lomu miera veicināšanā

(Pārsūtīts no: UNESCO. 21. gada 2023. novembris)

20. gada 2023. novembrī UNESCO Ģenerālajā konferencē 194 UNESCO dalībvalstis pieņēma Ieteikumu par izglītību mieram, cilvēktiesībām un ilgtspējīgai attīstībai. Šis ir vienīgais globālais standartu noteikšanas instruments, kas nosaka, kā izglītība jāizmanto, lai panāktu ilgstošu mieru un veicinātu cilvēku attīstību, izmantojot 14 pamatprincipus.

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Ieteikums ir unikāla, apvienojot visas izglītības dimensijas un sasaistot dažādas tematiskās jomas, sākot no digitālajām tehnoloģijām un klimata pārmaiņām līdz dzimumu līdztiesības jautājumiem un pamatbrīvībām. Nesen pieņemtais teksts atjaunina1974” Ieteikums, ka gandrīz pirms 50 gadiem vienots izvirzot izglītību kā galveno miera un starptautiskās sapratnes virzītājspēku. Pēdējos divus gadus UNESCO ir pārskatījis šis tālredzīgais instruments, lai to nodrošinātu atbild mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem un nākotnes satricinājumiem.

"Mūsdienās, kad krīzes polarizē mūsu sabiedrību, kad daudzpolārā pasaules kārtība joprojām ir vardarbīgu konfliktu vieta, izglītībai vairāk nekā jebkad agrāk ir jāpaliek par aizsardzības balstu pret pasaules lūzumiem un par pamatu ilgstošam mieram," sacīja UNESCO direktors. Ģenerālis Odrija Azoulay. "Tā pati pārliecība turpina virzīt UNESCO darbību."

Palīdzot veidot miermīlīgāku, taisnīgāku, vienlīdzīgāku, vienlīdzīgāku, iekļaujošāku, demokrātiskāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību, ieteikums kļūs par instrumentu visām izglītībā ieinteresētajām personām, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Vīzija par izglītību cilvēcei un mieram

Ieteikumā atzīts, ka miers tiek veidots ne tikai starptautiskās sarunās, bet arī skolas solos, skolu pagalmos un sporta laukumos, ar mākslas un zinātnes izglītību, kā arī visas dzīves garumā. Izglītība visās tās formās un dimensijās skolās un ārpus tām nosaka to, kā mēs redzam pasauli un izturamies pret citiem, un tā var būt un tai vajadzētu būt ceļš uz ilgstoša miera veidošanu. Lai īstenotu šīs ambīcijas, jaunajā tekstā ir iezīmēts, kas tieši ir jāmaina izglītības pieejā un kā. Tajā ir noteikti 14 pamatprincipi, kuriem turpmākajās desmitgadēs būtu jāveido izglītības sistēmu pārveide.

Pārskatītais teksts, produkts no šīs vasaras sākumā dalībvalstis panāca plašu vienprātību, bija pirmais Izglītības komisijā apspriestais jautājums. 194 UNESCO dalībvalstis vienbalsīgi piekrita ieteikt to pieņemt UNESCO Ģenerālās konferences 42. sesijā. Gandrīz četrdesmit valstis uzstājās, lai paustu savu nelokāmo atbalstu atjauninātajam ieteikumam. Viņi arī uzteica iekļaujošos un līdzdalīgos pārskatīšanas process, kas radīja uzticības gaisotni starp valstīm un ļāva tām beidzot pieņemt tekstu vienprātīgi.

“Mūsu pasaulei tagad vairāk nekā jebkad ir vajadzīgs miera vēstījums. Izglītība var veidot attiecības starp cilvēkiem. Pašreizējā situācijā mēs nevaram palaist garām šo iespēju skaļi un skaidri paziņot, ka šeit, UNESCO, dalībvalstis vienojas par izglītības redzējumu, kas kalpo cilvēcei un mieram. Ar valstu delegāciju centību un smago darbu mums izdevās tekstu pārvērst dokumentā, ko katra dalībvalsts var saukt par savu,” sacīja profesors Čārlzs Bosire, Kenijas pastāvīgais delegāts UNESCO un Biroja priekšsēdētājs, kas atbild par jautājumiem. 1974. gada ieteikuma pārskatīšana.

Lai gan dalībvalstis būs atbildīgas par tās piemērošanu valsts līmenī, UNESCO atbalstīs to īstenošanas procesus un regulāri ziņos par saviem centieniem.

Kas ir unikāls pārskatītajā ieteikumā?

  • Tajā ir stingri uzsvērtas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un tajā ir iekļauti apsvērtie jautājumi galvenais, lai panāktu ilgstošu mieru mūsu laikmetā, piemēram, ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņas, cieņa pret daudzveidību, dzimumu līdztiesība, kā arī plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasme.

  • Tā izklāsta 14 pamatprincipi, konkrēti mācību rezultāti un prioritārās darbības jomas lai holistiski pārveidotu visus izglītības sistēmu aspektus, sākot no likumiem un politikas līdz mācību programmu izstrādei, mācīšanas praksei, mācību videi un vērtēšanai. Piemēram, tajā ir uzsvērts, ka papildus kritiskās rakstpratības un rēķināšanas prasmēm audzēkņiem jāapgūst tādas kompetences kā empātija, kritiskā domāšana, starpkultūru izpratne un vides pārvaldība.

  • Tas aptver izglītojošas aktivitātes visos iestatījumos un visos līmeņos un visas dzīves garumā, savienojot punktus starp apgabaliem, kas iepriekš nav apskatīti kopā. Piemēram, saikne starp izglītojamo fizisko un garīgo veselību un viņu spēju piekļūt un iegūt izglītību, klimata pārmaiņu ietekme uz izglītības sistēmu, kā arī zināšanas, kas iegūtas ārpus klases.

  • To var izmantot visas izglītībā ieinteresētās personas – no politikas veidotājiem un skolotājiem līdz neformālajiem pedagogiem un tradīciju nesējiem – kā pamatu, lai pārveidotu viņu politiku, praksi un pieejas, lai veidotu empātiskus un iekļaujošus izglītojamos. Piemēram, izmantojot šo dokumentu, skolotāji var redzēt, kā pielāgot savus stundu plānus, lai integrētu konkrētas tēmas un aktivitātes, vai vietējās kopienas vadītāji var iestāties par konkrētām izmaiņām politikā un mācību programmās.

  • It nes izglītību līdzi laikam, ņemot vērā to, kā pasaule ir mainījusies un turpinās attīstīties nākamajās desmitgadēs. Piemēram, tajā ir ņemtas vērā tādas mūsdienu parādības kā pieaugoša naida runa tiešsaistē un izklāstīts, ko var paveikt ar izglītības palīdzību, lai veicinātu skolēnu noturību.

Pievienojieties kampaņai un palīdziet mums #SpreadPeaceEd!
Lūdzu, sūtiet man e-pastus:

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *

Ritiniet uz augšu