Miera izglītība Lielo ezeru reģionā: diskusiju dokuments
(Pārsūtīts no: mijiedarbība. 20. gada 2017. februāris)
15. gada 16. - 2017. februārī Interpeace piedalījās SDG4 reģionālajā forumā Austrumāfrikai Dāresalāmā, Tanzānijā. Augsta līmeņa forums, ko organizē UNESCO ar SDG4 līdzsaucēju atbalstu (SDO, UNFPA, UNDP, UNICEF, UN Women, UNHCR un Pasaules Banka), cenšas dot iespēju dalībvalstīm, kuras atrodas UNESCO Austrumāfrikas reģionālā biroja pakļautībā ( Komoru salas, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Madagaskara, Maurīcija, Ruanda, Seišelu salas, Somālija, Dienvidsudāna, Tanzānija un Uganda), lai iepazīstinātu ar savu valsts SDG4 ceļvedi, lai atbalstītu 2030. gada izglītības programmas īstenošanu. Foruma valstu delegācijas vadīs attiecīgie izglītības ministri, un tajās būs iekļauti SDG 4 valstu kontaktpunkti.
Forumā uzstājās Interpeace, kas sniedza iespēju dalīties pieredzē, strādājot ar vietējiem, valsts un starptautiskiem partneriem, lai veicinātu miera izglītību Āfrikas Lielo ezeru reģions. Šī pieredze un ieteiktās darbības ir iekļautas diskusiju dokumentā, kas ir pieejams pilnībā šeit.
fons
Āfrikas Lielo ezeru reģions ir piedzīvojis dažus no visgrūtākajiem konfliktiem, kādi jebkad bijuši redzēti Āfrikā. Miljoniem dzīvību ir zaudējuši atkārtotos konfliktos, kas reģiona tautām ir sagādājuši neaprakstāmas ciešanas. Trīs Ruandas, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) valstīs konfliktu pārrobežu raksturs ir atstājis dziļas pēdas reģiona iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem. Daudziem jauniešiem vēsturiski ir bijusi galvenā loma atkārtotos konfliktos, izmantojot bruņotas grupas, kurām viņi pievienojas vai nu piespiedu kārtā, vai manipulējot, kā rezultātā situācija ir kļuvusi par vardarbību, kas ir kļuvusi par galveno līdzekli konfliktu risināšanai.
Šajā diskusiju dokumentā ir izklāstīti rīcības punkti, kas izrietēja no reģionālā samita kas notika 2016. gada martā Nairobi par Miera izglītību Lielo ezeru reģionā, ko līdzorganizēja Starptautiskā Lielo ezeru reģiona konference (ICGLR), Interpeace un UNESCO. Samitā piedalījās arī Ruandas, Burundi un KDR valdību Izglītības, dzimumu un jaunatnes lietu ministrijas amatpersonas; parlamentārieši; provinču valdību vadītāji; izglītības praktiķi; kā arī tehniskie eksperti miera veidošanā un miera izglītībā no ICGLR, Interpeace un UNESCO.
Dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt morālās un ētiskās vērtības jauniešu vidū, lai nodrošinātu, ka viņi kļūst par konstruktīvu sociālo pārmaiņu virzītājspēku un ilgtspējīga miera un stabilitātes pīlāriem Lielo ezeru reģionā. Tāpēc viņi aicināja strauji attīstīt reģionālu miera izglītības politiku, kas visām dalībvalstīm nodrošinās pamatu institucionalizēt un veicināt miera izglītību attiecīgajās valstīs gan formālā, gan neformālā līmenī. Samitā tika uzsvērta arī steidzamība padarīt miera izglītību par prioritāti reģiona politikas veidotājiem.
Galvenie priekšlikumi turpmākai rīcībai
Visaptverošais politikas priekšlikums ir aicinājums novietot miera izglītību reģionālo valstu, reģionālo struktūru un attīstības partneru kopīgo centienu centrā Lielo ezeru reģionā, lai ilgtermiņa mērķis būtu veidot nākamās jauniešu paaudzes, kas būs efektīvi aģenti. mieru reģionā, kas ir galvenais faktors ilgstoša miera veidošanā. Šajā sakarā samita dalībnieki ieinteresētajām personām ierosināja šādus ieteikumus:
- Attīstības partnerigan divpusējās, gan daudzpusējās, tiek mudinātas turpināt miera izglītības attīstību, atbalstot reģionālās politikas veidošanas centienus, nepieciešamo pedagoģisko instrumentu izveidi, kā arī stiprinot sadarbību un partnerības starp attiecīgajiem reģiona dalībniekiem.
- Reģionālās organizācijas tiek mudināti miera izglītību iekļaut savā prioritārajā darba kārtībā mieram un stabilitātei Lielo ezeru reģionā. Šis aicinājums īpaši attiecas uz Lielo ezeru valstu ekonomiskās kopienas (CEPGL), Austrumāfrikas kopienas (EAC), ICGLR, Centrālāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECCAS) un Āfrikas Savienības mandātiem.
- Izglītības ministrijas tiek mudinātas strādāt, lai standartizētu miera izglītības programmu savās valstīs, un mobilizēt vajadzīgās cilvēkresursus un materiālos resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu, formālu miera izglītību. Tas izriet no apziņas, ka, lai gan miera izglītība pastāv visās reģionālajās valstīs, lai arī dažādās īstenošanas pakāpēs, pastāv plaisas starp esošo politisko gribu un rīcību uz vietas.
Papildus formālai miera izglītošanai skolās dalībnieki ieteica iesaistīties arī citiem dalībniekiem, piemēram, vecākiem un baznīcai, kam var būt svarīga loma, lai sniegtu miera izglītību jauniešiem, kas neskolo.
[icon type = ”glyphicon glyphicon-download-alt” color = ”# dd3333 ″] Lejupielādējiet pilnu papīru (PDF)
