Izraušanās no kara loģikas: vai Krievijas un Ukrainas karam ir miera perspektīva?

Redaktora ievads: Kara loģikas izaicinājumi

Miera pedagogs Verners Vinteršteiners sniedz miera izpētes perspektīvu, lai izprastu Krievijas un Ukrainas kara dinamiku un pēta miera iespējas. Mēs uzskatām, ka Vinteršteinera seši novērojumi var kalpot kā virkne aptauju, lai atbalstītu kritisku dialogu par situāciju un tās atrisināšanas un/vai pārveidošanas iespējām. Miera meklētāji var izpētīt tālāk norādīto.

1) Agresijas dinamika

  • Kāda ir kara loģika un kā tā ir veidojusi pašreizējo dinamiku? 
  • Kādas ir pieaugošā militarisma un militarizācijas iespējamās sekas (abās pusēs)? 

2) Klimata katastrofa

  • Kādas ir iespējamās īstermiņa un ilgtermiņa sekas, ja netiek novērsta kara ekoloģiskā ietekme?
  • Kā (un kāpēc) konfliktu kontekstā būtu jāpievērš liela uzmanība videi?

3) Kara izbeigšanas iespējas

  • Vinteršteiners identificē 4 iespējamos ceļus, kā izbeigt karu. Kādas ir katra scenārija iespējas un sekas? 
  • Kam būtu jānosaka, kurš ceļš tiek izvēlēts? Kuras balsis ir daļa no diskusijas? Kuras balsis ir izslēgtas? 

4) Pretkara koalīcijas veidošana

  • Kā starptautiskā sabiedrība (gan nacionālās valstis, gan globālā pilsoniskā sabiedrība) varētu efektīvāk organizēties, lai palīdzētu izbeigt karu?

5) Radošu risinājumu meklēšana

  • Kādu domāšanu un stratēģijas varētu ieviest un izpētīt, lai palīdzētu radīt jaunas perspektīvas?

6) Ticība mieram

  • Kādi pierādījumi mums ir, un kāpēc Vinteršteiners ir noraizējies par miera domāšanas samazināšanos visā pasaulē? 
  • Kāpēc tik daudzi tic karam, nevis mieram?
  • Kā mēs varam sagatavoties mieram? Un kāpēc ir svarīgi, lai mēs to darītu?

Vai Krievijas un Ukrainas karam ir miera perspektīva?

Autors Verners Vinteršteiners

1. AGRESIJAS DINAMIKA – VARDARBĪBA RADA VARDARBĪBU

Krievijas agresija pret Ukrainu ir ne tikai radījusi un turpina radīt bezgalīgas ciešanas, bet arī ir izraisījusi bīstamu dinamiku starptautiskajās attiecībās. Rietumi ne tikai atbalsta Ukrainas aizsardzības cīņu, kā saka, bet arī pāriet uz pašu kara sistēmu – ar masīvu bruņojumu, visu kontaktu samazināšanos ar “ienaidnieku”, garīgo militarizāciju un tuneļa vīzijas palielināšanu un pat absolūti nereāla diskusija par to, ka Eiropas valstīm ir savi kodolieroči. The pagrieziena punkts (pagrieziena punkts), ko pasludināja Vācijas kanclers Šolcs, nav objektīvs situācijas apraksts, bet gan politisks paziņojums, kas draud kļūt par pašpiepildošo pravietojumu. Tas ir radījis baiļu un terora gaisotni abās pusēs – bailes no pretinieka un terora, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai viņu palēninātu. Taču tieši tā attīstās eskalācijas spirāle, un mēs visi paliekam savā kara loģikas slazdā.

2. ZILONIS ISTABĀ – KLIMATA KATASTROFA

Neviens par to nerunā, bet viens ir skaidrs: šis karš ir nopietns šķērslis cīņai pret klimata katastrofu ar grūti paredzamām sekām. Runa nav tikai par vides iznīcināšanu pašā Ukrainā; jāņem vērā arī ekoloģiskās izmaksas, ko rada masveida ieroču uzkrāšana abās pusēs, un netiešās izmaksas – jo nauda, ​​kas ieplūst bruņojumā, netiek tērēta klimata aizsardzībai. Un visbeidzot arī psiholoģiskais faktors: politiķu un plašākas publikas uzmanība novēršas no klimata un bioloģiskās daudzveidības – mainās visa domāšana, it kā daba mierīgi gaidītu, kamēr mēs, cilvēki, beigsim strīdus. Ja marsieši mūs vērotu, viņi domātu, ka esam traki, jo viens otru slaktējam, nevis darām visu iespējamo, lai glābtu sevi no briesmām, ko paši diemžēl esam radījuši.

3. IESPĒJAS IZBEIGT KARU

Karu var izbeigt četros veidos:

  1. Vienas no abām pusēm uzvara;
  2. abu pušu asiņošana un izsīkums;
  3. varas maiņa Krievijā un brīvprātīga kara izbeigšana;
  4. vai pasaules sabiedrības spēku masveida iejaukšanās, pieprasot karadarbības izbeigšanu.

Teorētiski ir iedomājams piektais scenārijs, proti, elementārs pasaules notikums, kas liek iesaistītajām pusēm tam veltīt visu savu spēku, piemēram, liela dabas katastrofa klimata pārmaiņu rezultātā. Lai gan 3. variants, Krievijas režīma maiņa, pašlaik šķiet diezgan maz ticams (bet nekad nevajadzētu neko pilnībā izslēgt), Krievija, kā arī Ukraina un Rietumi atbalsta 1. variantu, mieru ar uzvaru. Tomēr līdz šim rezultāts ir bijis ilgstošs karš bez skaidrām priekšrocībām nevienai pusei un līdz ar to arī bez paredzama beigas, un līdz ar to, 2. varianta izredzes, karš uz savstarpēju spēku izsīkšanu ar pastāvīgu eskalācijas risku. Daudzi Rietumu militārie eksperti to uzskata par visticamāko scenāriju. Diemžēl neviens neapspriež 4. variantu, kas arī ir miera domāšanas pagrimuma simptoms visā pasaulē. Galu galā ANO tika izveidota kā spēcīga un vispāratzīta institūcija, lai mazinātu konfliktus starp valstīm vai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karus. Protams, šis mehānisms, īpaši ANO Drošības padome, vairs nedarbojas, tiklīdz konfliktā ir iesaistīts kāds no tās dalībniekiem. Taču ir arī citas iespējas, kurām vēl nav pievērsta pietiekama uzmanība. Pat ja ANO pašlaik ir nopietni traucēts savā darbā, tas nekādā gadījumā nav iemesls, lai izmestu to ANO ideja aiz borta – ti, nevardarbīgas konfliktu risināšanas un kolektīvās drošības principi un principi.

4. PRETKARA KOALĪCIJAS VEIDOŠANA

Pat ja mēs ar savu Rietumu augstprātību parasti to pat neapzināmies, valstis, kas pārstāv lielāko pasaules iedzīvotāju daļu, ANO balsojumos ir pierādījušas, ka nevēlas šo karu un nevēlas, lai viņus velk. tajā vienā vai otrā pusē. Un viņi arvien pārliecinošāk darbojas globālajā arēnā. Daudzas valstis, īpaši dienvidos, ir uzsākušas starpniecības iniciatīvas: Turcija, Itālija, Vatikāna starptautiskā darba grupa, Meksika, Brazīlija, Āfrikas Savienības valstu grupa, Ķīnas Tautas Republika, Indonēzija… atsevišķu personību, piemēram, Nobela Miera prēmijas laureāta un bijušā Kostarikas prezidenta Oskara Ariasa Sančesa iniciatīvas. Šīs iniciatīvas ir ļoti vērtīgas, pat ja tās līdz šim nav bijušas veiksmīgas. Tomēr graudu līgums ir parādījis, cik jutīga Krievija ir pret dienvidu valstu iniciatīvām. Ja šīs iniciatīvas tagad varētu izveidot kopīgu pretkara koalīciju, rastos jauna situācija. Un neitrālām valstīm, piemēram, jo ​​īpaši Austrijai, būtu jāatbalsta šādas iniciatīvas pēc iespējas labāk, nevis jāstāv malā. Jo, ja jūs patiešām vēlaties mieru, jums ir jāsagatavojas mieram.

5. KONFLIKTA RADOŠU RISINĀJUMU MEKLĒŠANA

Karadarbības pārtraukšana ne vienmēr nozīmē, kā bieži tiek maldīgi apgalvots, Ukrainas kapitulāciju vai Krievijas iekarojumu atzīšanu. Kā liecina daudzi vēsturiski piemēri, ir iedomājama arī demilitarizēta zona, pagaidu ANO administrācija strīdīgajām teritorijām un ilgstošs miera risinājuma sarunu process. Protams, šis mierīgais ceļš ir saistīts ar tādu pašu neveiksmes risku kā pašreizējais trakojošais karš, taču ar galveno atšķirību, ka tas atstāj neskartus cilvēku dzīvības, dabu un apmetnes, transporta ceļus, rūpnieciskās iekārtas un lauksaimniecību. Protams, būs jāpatur prātā, ka īsts miers var tikt panākts tikai tad, ja tiek ņemtas vērā abu pušu pamatvajadzības (nevis prasības vai kara mērķi!) – grūts un ilgstošs pasākums. Bet jo ātrāk ieroči apklusīs, jo ātrāk šis mērķis būs sasniedzams.

6. TICĒŠANA MIERAM

Ir pilnīgi pārsteidzoši, ka tik maz balsu atbalsta mieru, īpaši ņemot vērā Krievijas kara pret Ukrainu bīstamo attīstību. Kāpēc mēs ticam karam, nevis mieram? Kāpēc mēs esam apspieduši pieredzi no aukstā kara beigām, ka drošību var panākt tikai kopā un ka atbruņošanās un atbruņošanās ir iespējama, ja mums ir drosme veikt uzticības veidošanas pasākumus? Beidzot vajadzētu mobilizēt mūsos snaudošās kritiskās domāšanas, drosmes, iztēles un radošuma rezerves!

Verners Vinteršteiners, atvaļināts Klāgenfurtes universitātes (AAU) profesors, Austrijā, miera pētnieks un līdzrediktors kopā ar Vilfrīdu Grafu Edgara Morina grāmatas: No kara uz karu vācu valodas versijas. No 1940. gada līdz iebrukumam Ukrainā (Turia+Kant 2023). https://wernerwintersteiner.at/

Pievienojieties kampaņai un palīdziet mums #SpreadPeaceEd!
Lūdzu, sūtiet man e-pastus:

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *

Ritiniet uz augšu